Lai atzīmētu Baltijas ceļa 20-to gadskārtu, kā arī atsauktu atmiņā to vienotības un patriotisma sajūtu, ko Baltijas iedzīvotāji piedzīvoja pirms 20 gadiem, pēc Latvijas prezidenta Valda Zatlera iniciatīvas, sadarbojoties Latvijas Orientēšanās federācijai un PR aģentūrai Deep White, dzima ideja par Baltijas vienotības skrējienu Sirdspuksti Baltijai.

2009. gada 22. un 23. augustā pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tika rīkots 31 stundu garš vienotības skrējiens, aicinot ikvienu izvēlēties savu kilometru un skrienot pievienot savu sirds ritmu kopējam Baltijas pulsam.

Trīs nedēļas pirms pasākuma tika atklāta reģistrēšanās skrējienam mājas lapā, kurā ievietota interaktīva karte ar iespēju izvēlēties savu skrējiena kilometru, uzaicināt skrējienam draugus, kā arī iepazīties ar Baltijas ceļa vēsturi.

Kā pirmais līdzās Latvijas brīvības simbolam Brīvības piemineklim skrējienam reģistrējās Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Viņam pievienojās skrējiena vēstneši - sabiedrībā pazīstami cilvēki, kā arī divdesmitgadīgi jaunieši, kas dzimuši vēsturiskā Baltijas ceļa dienā. Vienlaikus skrējiena pieteikums un reģistrēšanās notika arī Lietuvā un Igaunijā.

Trīs nedēļu garumā darbojās skrējiena informācijas telts, kur tam reģistrējās vairāki tūkstoši skriet gribētāju. Tika radīti arī īpaši skrējiena T-krekli.

Līdz skrējiena sākumam tika rīkoti dažādi atgādinājuma pasākumi - maizes cepēji radīja un uz skrējiena starta pilsētām Viļņu un Tallinu sūtīja īpašu spēka maizi. Maltuves purvā notika īpašs iesildīšanās skrējiens, kur līdz ar vairākiem simtiem orientieristu piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Savukārt, lai iezīmētu skrējiena maršrutu un kopējo ceļa garumu, svinīgi tika uzstādīti Sirdspuksti Baltijai ceļa rādītāji, turpretim uz vēsturiskā Baltijas ceļa tika iezīmēti skrējiena kilometri.

Pēc Igaunijas prezidenta uzrunas un dotā starta, sirdspukstiem un baznīcas zvaniem skanot, skrējiens tika uzsākts Tallinā. Nedaudz vēlāk Lietuvas prezidentes ceļa vārdu pavadīts, skrējienam starts tika dots arī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Skrējiens tika noslēgts Rīgas centrā, kur līdz ar Latvijas Valsts prezidentu finiša kilometru skrēja vairāk nekā tūkstotis dalībnieku.

Pateicoties plašai informatīvai kampaņai, Baltijas ceļa svinībās izdevās iesaistīt iedzīvotājus visās Baltijas valstīs. Vairāk nekā 60 000 cilvēku katrs noskrēja savu kilometru par Baltijas valstu vienotību, skrējienā uzstādot dalībnieku skaita rekordu.

Ar skrējienu saistītie pasākumi nodrošināja simtiem lielu un tūkstošiem mazāku publikāciju visās Baltijas valstīs. Plašo publicitāti pavadīja aktīva cilvēku līdzdalība un iesaistīšanās sociālajos tīklos, piemēram, Delfi foto sadaļa apskatīta 400 000 reižu, twitter.com publicēti vairāki tūkstoši ziņu, skrējiena sadaļa draugiem.lv apskatīta vairāk nekā miljons reižu. Desmitiem tūkstošu cilvēku sekoja līdzi skrējiena tiešraidei internetā. Savukārt skrējiena interaktīvajā kartē akcijas mājas lapā pievienotas tūkstošiem skrējiena fotoattēlu un video liecību.

 Klients: Valsts prezidenta kanceleja